egypt
AR
belarus
BE
bulgaria
BG
bangladesh
BN
bosnia
BS
spain
CA
czech_republic
CS
germany
DE
greece
EL
usa
EM
great_britain
EN
esperanto
EO
spain
ES
estonia
ET
iran
FA
finnland
FI
france
FR
israel
HE
croatia
HR
hungary
HU
indonesia
ID
italy
IT
japan
JA
georgia
KA
india
KN
south_korea
KO
lithuania
LT
latvia
LV
india
MR
netherlands
NL
norway
NN
india
PA
poland
PL
portugal
PT
brazil
PX
romania
RO
russia
RU
slovakia
SK
serbia
SR
sweden
SV
ukraine
UK
vietnam
VI
china
ZH

Ko vārdi mums stāsta

Pasaulē ir vairāki miljoni grāmatu. Nav zināms, cik daudz grāmatu ir urastītas līdz mūsdienām. Daudz zināšanu ir uzkrātas šajās grāmatās. Ja viens spētu izlasīt tās visas, viņš daudz zinātu par dzīvi. Jo grāmatas pastāsta par tom, ka mainās mūsu pasaule. Katrā laikmētā ir savas grāmatas. Tās lasot, var uzzināt, ir bijis svarīgs cilvēkiem Diemžēl, neviens nevar izlasīt visas grāmatas. Bet modernās tehnoloģijas spēj palīdzēt analizēt grāmatas. Grāmatas iespējams saglabāt kā datus, izmantojot digitalizāciju. Pēc tam saturs var tikt analizēts. Šādā veidā valodnieki redz, ka mūsu valoda ir mainījusies. Vārdu biežuma skaitīšana ir pat vēl interesantāka. Tādā veidā,iespējams identificēt noteiktu lietu nozīmi. Zinātnieki izpētīja vairāk kā 5 miljonus grāmatu. Šīs grāmatas bija no pēdējiem pieciem gadsimtiem. Kopā tika analizēti 5 miljardi vārdu. Vārdu biežums parādīja, kā cilvēki dzīvojuši tad un kā - tagad. Idejas un tendences atspoguļojas valodā. Piemēram, vārds, vīrieši, ir pazaudējis kādu daļu nozīmes. Mūsdienās to izmanto retāk nekā agrāk. Savukārt, vārds, sievietes, ir ievērojami palielinājis savu nozīmi. Skatoties uz vārdiem, var noteikt arī to, ko mums patīk ēst. Vārds saldējums piecdesimtajos bija ļoti nozīmīgs. Pēc tam, pica un pasta kļuva populāri. Pēdējos gados dominē vārds, suši. Labas ziņas visiem valodu cienītājiem… Mūsu valodai katru gadu pieaug vārdu daudzums!

text before next text

© Copyright Goethe Verlag GmbH 2015. All rights reserved.