egypt
AR
belarus
BE
bulgaria
BG
bangladesh
BN
bosnia
BS
spain
CA
czech_republic
CS
germany
DE
greece
EL
usa
EM
great_britain
EN
esperanto
EO
spain
ES
estonia
ET
iran
FA
finnland
FI
france
FR
israel
HE
croatia
HR
hungary
HU
indonesia
ID
italy
IT
japan
JA
georgia
KA
india
KN
south_korea
KO
lithuania
LT
latvia
LV
india
MR
netherlands
NL
norway
NN
india
PA
poland
PL
portugal
PT
brazil
PX
romania
RO
russia
RU
slovakia
SK
serbia
SR
sweden
SV
ukraine
UK
vietnam
VI
china
ZH

Aklie veido runu efektīvāk

Neredzīgi cilvēki dzird labāk. Tā rezultātā, viņi var vieglāk pārvietoties savā ikdienas dzīvē. Neredzīgi cilvēki var arī labāk apstrādāt valodu. Vairāki zinātniskie pētījumi ir nonākuši pie šāda slēdziena. Zinātnieki lika testa subjektiem klausīties vairākus ierakstus. Tad runas ātrums bija ievērojami paātrinājies. Neskatoties uz to, aklie testa subjekti varēja saprast ierakstu. Savukārt redzīgie testa subjekti, nevarēja pilnība saprast to. Runāšanas ātrums bija pārāk ātrs priekš viņiem. Cits eksperiments nonāca pie līdzīgiem rezultātiem. Redzīgi un neredzīgi testa subjekti klausījās dažādos teikumos. Katra teikuma daļa bija pārveidota. Pēdējais vārds bija aizvietots arī pilnīgi bezjēdzīgu vārdu. Testa subjektiem bija jaāatpazīst teikumi. Viņiem bija jānosaka vai teikums ir sakarīgs vai nesakarīgs. Kamēr viņi analizēja teikumus, tika mērīta viņu smadzeņu aktivitāte. Pētnieki izmērīja noteiktus smadzeņu viļņus. Tādā veidā viņi varēja noteikt, cik ātri smadzenes izpildīja uzdevumu. Neredzīgo smadzenēs noteikts signāls parādījās ļoti ātri. Šis signāls norādīja uz to, ka teikums ir izanalizēts. Redzīgajiem šis signāls parādījās daudz vēlāk. Kādēļ neredzīgie apstrādā valodu efektīvāk, vēl nav zināms. Bet zinātniekiem ir teorija. Viņi pieņem, ka to smadzenes īpaši intensīvi izmanto atsevišķu smadzeņu daļu. Ar šo smadzeņu daļu, redzīgie apstrādā vizuālos stimulus. Neredzīgajiem šī daļa netiek izmantota priekš redzēšanas. Tad tas ir "pieejams" citu uzdevumu izpildei. Tāda iemesla dēļ neredzīgie apstrādā valodu efektīvāk…

text before next text

© Copyright Goethe Verlag GmbH 2015. All rights reserved.