belarus
BE
bulgaria
BG
bangladesh
BN
bosnia
BS
spain
CA
czech_republic
CS
germany
DE
greece
EL
usa
EM
great_britain
EN
esperanto
EO
spain
ES
estonia
ET
iran
FA
finnland
FI
france
FR
israel
HE
croatia
HR
hungary
HU
indonesia
ID
italy
IT
japan
JA
georgia
KA
india
KN
south_korea
KO
lithuania
LT
latvia
LV
india
MR
netherlands
NL
india
PA
poland
PL
portugal
PT
brazil
PX
romania
RO
russia
RU
slovakia
SK
serbia
SR
sweden
SV
ukraine
UK
vietnam
VI
china
ZH

Kurš saprot kuru?

Pasaulē ir ap 7 miljardiem cilvēku. Visiem ir valoda. Diemžēl, tā visur nav viena un tā pati. Lai mēs spētu sazināties ar citām tautām, mums jāiemācas valoda. Bieži vien tas ir ļoti grūti. Bet pastāv arī savstarpēji līdzīgas valodas. Šo valodu pārstāvji saprot viens otru, bez nepieciešamības apgūt otra valodu. Šo fenomenu sauc par mutual intelligibility. Kura iedalīti divi varianti. Pirmais variants ir mutvārdu savstarpēja saprašanās. Šajā gadījumā, runātāji saprot viens otru runājot. Bet viņi nesaprot otras valodas rakstisko formu. Tas ir tādēļ, ka katrai valodai ir sava rakstība. Piemēram, tādas ir hindi un urdu valodas. Rakstiskā savstarpējā saprašanās ir otrs variants. Šajā gadījumā, otras valodas rakstiskā forma ir saprasta. Bet tie viens otru nesaprot runājot. Tas ir tādēļ, ka viņiem ir pilnīgi atšķirīgas izrunas. Piemēram, vācu un holandiešu valodas. Vistuvāk radniecīgas valodās saprot abus variantus. Tas nozīmē, ka tās saprot gan mutvārdu, gan rakstiskā formā. Piemēram, krievu un ukraiņu, vai tai un laosas valodas. Bet pastāv arī asimetrisa savtarpējas saprašanās forma. Tas ir gadījums, kad runātājiem ir atšķirīgi līmēni savstarpējā sapratnē. Portugāļi labāk saprot spāņu valodu nekā spāņi- portugāļu. Arī austrieši labāk saprot vācu valodu, nekā vācieši - austriešu. Šajos piemēros šķērslis ir izruna vai dialekti. Tam, kurš tiešām vēlas labi saprasties, jāiemācas kaut kas jauns…

text before next text

© Copyright Goethe Verlag GmbH 2014. All rights reserved.