egypt
AR
belarus
BE
bulgaria
BG
bangladesh
BN
bosnia
BS
spain
CA
czech_republic
CS
germany
DE
greece
EL
usa
EM
great_britain
EN
esperanto
EO
spain
ES
estonia
ET
iran
FA
finnland
FI
france
FR
israel
HE
croatia
HR
hungary
HU
indonesia
ID
italy
IT
japan
JA
georgia
KA
india
KN
south_korea
KO
lithuania
LT
latvia
LV
india
MR
netherlands
NL
norway
NN
india
PA
poland
PL
portugal
PT
brazil
PX
romania
RO
russia
RU
slovakia
SK
serbia
SR
sweden
SV
ukraine
UK
vietnam
VI
china
ZH

Minoritāšu valodas Eiropā

Eiropā runā daudz un dažādās valodās. Lielākā daļa no tām ir indoeiropiešu valodas. Bez lielajām valstu valodām, pastāv arī vairākas mazās valodas. Tās ir minoritāšu valodas. Minoritāšu valodas atšķiras no oficiālajām valodām. Bet tie nav dialekti. Tās arī nav imigrantu valodas. Minoritāšu valodas vienmēr ir etniski orientētas. Tas nozīmē, ka tās ir nelielu etnisku grupu valodas. Gandrīz katrā Eiropas valstī ir minoritāšu valodas. Eiropas Savienībā ir ap 40 šādu valodu. Dažas no valodām izplatītas tikai vienā valstī. Starp tām ir, piemēram, sorbu valoda Vācijā. Savukārt, romu valoda ir izplatīta vairākās Eiropas valstīs. Minoritāšu valodām ir īpašs statuss. Jo tajās runā salīdzinoši neliels cilvēku skaits. Šīs grupas nevar atļauties būvēt sev skolas. Tām ir sarežģīti izdot savu literatūru. Kā rezultātā, vairākām minoritāšu valodām draud izmiršana. Eiropas Savienība vēlas saglabāt minoritāšu valodas. Jo katra valoda ir nozīmīga kultūras identitātes sastāvdaļa. Dažām tautām nav savas valsts un tās pastāv tikai kā minoritāte. Vairākas programmas un projekti paredzēti to valodu sekmēšanai. Un ir cerība, ka izdosies arī saglabāt mazāko etnisko grupu kultūru. Neskatoties uz to, dažas minoritāšu valodas drīz pazudīs. Starp tām ir līvu valoda, kas tiek runāta vienā Latvijas apgabalā. Palikuši tikai 20 cilvēki, kuriem līvu valoda ir dzimtā valoda. Tas padara līvu valodu par vismazāko Eiropas valodu.

text before next text

© Copyright Goethe Verlag GmbH 2015. All rights reserved.