egypt
AR
belarus
BE
bulgaria
BG
bangladesh
BN
bosnia
BS
spain
CA
czech_republic
CS
germany
DE
greece
EL
usa
EM
great_britain
EN
esperanto
EO
spain
ES
estonia
ET
iran
FA
finnland
FI
france
FR
israel
HE
croatia
HR
hungary
HU
indonesia
ID
italy
IT
japan
JA
georgia
KA
india
KN
south_korea
KO
lithuania
LT
latvia
LV
india
MR
netherlands
NL
norway
NN
india
PA
poland
PL
portugal
PT
brazil
PX
romania
RO
russia
RU
slovakia
SK
serbia
SR
sweden
SV
ukraine
UK
vietnam
VI
china
ZH

Valoda un rakstība

Katra valoda tiek izmantota, lai cilvēki varētu savstarpēji sazināties. Kad mēs runājam, mēs izpaužam to, ko mēs domājam, un savas jūtas To darot, mēs nevienmēr ievērojam valodas likumus. Mes izmantojam paši savu valodu, sarunvalodu. Ar literāro valodu ir savādāk. Šeit atspoguļojas visi mūsu valodas likumi. Rakstība ļauj valodai kļūt īstai. Ta padara valodu redzamu. Ar rakstības palīdzību tiek nodotas tūkstošgadīgas zināšanas. Tādēļ rakstība ir katras augsti attīstītas kultūras pamatā. Pirmā rakstība tika izveidota vairāk kā 5000 dadus atpakaļ. Tas bija šumēru ķīlraksts. Tas bija iegrebts māla plāksnītēs. Ķīlveidīgais raksts ticis izmantots 3000 gadu. Seno ēģiptiešu hieroglifi pastāvēja apmēram tikpat ilgi. Neskaitāmi zinātnieki ir tos pētījuši. Hieroglifi pārstāv salīdzinoši sarežģītu rakstības sistēmu. Lai gan, tie visdrīzāk tika izgudroti pavisam vienkārša iemesla dēļ. Tajos laikos Ēģipte bija varena karaļvalsts ar lielu iedzīvotāju skaitu. Ikdienai un, jo īpaši, ekonomiskajai sistēmai vajadzēja būt organizētai. Nodokļus un grāmatvedību vajadzēja pārvaldīt efektīvi. Tā dēļ senie ēģiptieši attīstīja grafiskos simbolus. Alfabētiskās rakstības sistēma jau sastopama pie šumēriem. Katra rakstības sistēma pastāsta par cilvēku, kurš to izmanto. Turklāt, katras valsts raksturīgās iezīmes atspoguļojas to rakstībā. Diemžēl rokraksta māksla sāk izzust. Modernās tehnoloģijas padaro to gandrīz nevajadzīgu. Tātad: nerbunā vien, turpini arī rakstīt!

text before next text

© Copyright Goethe Verlag GmbH 2015. All rights reserved.